Pirmā filma “SEŠDESMITIE. SĀKUMS”

Viss sākās pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados ar radio īsviļņos caur čekas uzliktā zāģa paslepus saklausītiem džeza, svinga un agrīnā rokenrola meldiņiem. Elektriskās ģitāras fūzīgās skaņas, kādas nebija dzirdamas šaipus Dzelzs priekškara, bija kā malks aizliegtās brīvības padomju jauniešiem. Tad nāca no štelmaņiem un jūrniekiem pavārtēs slepeni, par lielu naudu iegādātās skaņuplates, kas tika kopētas vispirms rentgenplatēs, tad magnetofona lentēs. Un tad sākās! Kā sēnes pēc lietus pagrīdē dzima jauniešu grupiņas – “Katedrāle”, “Zvaigznīte”, “The Revengers”, “The Melody Makers”, “Eolika”, “2xBBM”.

Otrā filma „SEPTIŅDESMITIE. SPOŽUMS UN POSTS”

Šī dekāde iezīmējas ar PSRS ekonomikas stagnāciju, pompozām kompartijas elites ārpuskadra izklaidēm, pagrīdes hipiju kustības ziedu laikiem, mūzikas festivāla “Liepājas dzintars” uzplaukumu un aizliegumu. Jaunie komunistiskās partijas ideoloģijas nesēji, kas nomainīja veco funkcionāru paaudzi septiņdesmitajos gados, bija jau daudz zinošāki, informētāki un savā rīcībā rafinētāki. Viņi saprata, kādas mūzikas vēsmas valda pasaulē ārpus Dzelzs priekškara, un šīs ietekmes apkarošanu uztvēra daudz nopietnāk un izpildīja daudz atbildīgāk un pedantiskāk, tāpēc šis laiks bija īpaši izaicinošs jaunizveidotajām grupām “Menuets”, “Santa”, “Jolanta”, “Līvi”, “Sīpoli”, “Modo”.

Trešā filma “ASTOŅDESMITIE. JAUNA ĒRA” – drīzumā uz ekrāniem

Pagājušā gadsimta astoņdesmitie gadi mūzikā iezīmējās ar septiņdesmito gadu mūziķu paaudzes nobriešanu un jaunu rokgrupu parādīšanos Latvijā – “Pērkons”, “Jumprava”, “Zodiaks”, “Dzeltenie pastnieki”, “Zig Zag”. Grupas caur puķēm un vēlāk jau tiešos tekstos izteicās par aktuālām tā laika tēmām, piemēram, brīvību, neatkarību un okupāciju. Partijas funkcionāriem tas ne visai patika, bet viņi šo procesu vairs nespēja apturēt. Bija sākusies Dziesmotā revolūcija.