Rīgā, 2021.gada 23. februārī

 

 

DEPO: jūtamies nodoti no valdības puses

 

 

Andris Kozlovskis, SIA “DEPO DIY” valdes priekšsēdētājs

 

Pagājušā gada pēdējā dienā Valsts kancelejas vadītājs, kura paspārnē ir arī Operatīvās vadības grupa, uzrunāja tirgotājus un aicināja “visiem būt gataviem ieguldīties”, uzņemoties papildu pienākumus un atbildību Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanai, tādējādi radot drošus nosacījumus veikalu atvēršanai, nodrošinot godīgu konkurenci nozarē.

 

Tirdzniecības nozares dalībnieki, t.sk. arī mēs – DEPO, izprotot kopējās epidemioloģiskās situācijas nopietnību un atsaucoties minētajam aicinājumam, aktīvi piedalījāmies “Drošas tirdzniecības koncepcijas” izstrādē, kuru koordinēja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

 

Paturot prātā to, ka Covid-19 vīrusa klātbūtne, visticamāk, būs ilgstoša, kopīgi meklējām risinājumus, lai visas tirdzniecības vietas spētu nodrošināt drošus iepirkšanās apstākļus ne tikai šodien, bet arī ilgtermiņā. Uzskatām, ka nozarei šos risinājumus izdevās atrast.

 

Neskatoties uz mūsu nozares dalībnieku dažādību un atšķirīgajām iespējām, mums izdevās solidāri vienoties par “Drošas tirdzniecības koncepciju”, lai gan šo drošības prasību ieviešana dažbrīd šķita kā neiespējamā misija. Daudziem tirgotājiem visu prasību ievērošana tik tiešām ir milzīgs izaicinājums, tāpēc ierobežojumu apmēru un kontroles mehānismus salāgojām ar tirdzniecības platību izmēriem.

 

Esam pārliecināti, ka mums visiem kopā ir izdevies izstrādāt patiešām drošu pasākumu kopumu, kas arī turpmāk neļaus vīrusam izplatīties tirdzniecības vietās.

 

“Drošas tirdzniecības koncepcijas” būtība bija vienlaicīgi ar paaugstināto epidemioloģiskās drošības prasību ieviešanu ļaut atsākt darbu visiem tirdzniecības nozares dalībniekiem, kuri spēj pilnvērtīgi ieviest visas prasības.

 

Bet, ak vai! Valdība ar lielu entuziasmu pieprasīja ieviest “Drošas tirdzniecības koncepcijas” paaugstinātās prasības ar š.g. 8. februāri, bet ar pamatīgu cinisma devu paziņoja, ka visiem veikaliem pilnvērtīgi strādāt joprojām nav atļauts. Tāpat kā ļoti daudzi tirdzniecības nozares dalībnieki jūtamies pievilti, nodoti un sodīti.

 

Tirdzniecības nozare ierobežotos apstākļos strādā jau kopš 2020. gada 6. novembra. Apskatot saslimstības statistiku, kopš lielas daļas nozares paralizēšanas 19. decembrī, neredzam apstiprinājumu tam, ka saslimstību būtu veicinājusi tieši tirdzniecības nozare. Acīmredzot kaut kas tiek darīts nepareizi. Saslimstība joprojām ir augsta un samazinās ļoti lēni. Tas apliecina tikai to, ka valdība, nosakot ierobežojumus, visu laiku ir koncentrējusies uz tām vietām, kas nerada saslimstību, ieviešot neatbilstošus ierobežojumus un bezjēdzīgi mērdējot nepārtikas preču tirdzniecības uzņēmumus un ekonomiku kopumā. Izskatās, ka tiek šauts pa zvirbuļiem ar lielgabaliem.

 

Joprojām neesam redzējuši pamatotus datus un visaptverošu analīzi par saslimstības rādītājiem un to izmaiņām atkarībā no spēkā esošajiem ierobežojumiem. Rodas pamatotas šaubas par šobrīd spēkā esošo tirdzniecības nozares ierobežojumu samērīgumu un nepieciešamību konkrētā mērķa – COVID-19 izplatības ierobežošanas – sasniegšanai.

 

Uzdrošināmies apgalvot, ka attiecībā uz tirdzniecības nozari pieņemtie lēmumi ir nesamērīgi, diskriminējoši, nepamatoti. Vēl vairāk – tirdzniecības nozarei noteiktie ilgstošie ierobežojumi ir iznīcinoši. Un tie nav devuši valdības gaidīto rezultātu – būtisku Covid-19 izplatības samazināšanos valstī.

 

Tirdzniecības nozare no savas puses ir paveikusi visu no uzņēmumiem atkarīgo, lai tirdzniecības vietas būtu epidemioloģiski drošas.

 

Ir grūti saprast, kā valdība, kas ir atbildīga par valsts ekonomisko izaugsmi un sabiedrības labklājību, var demonstrēt klaju vienaldzību pret Latvijas lielākās nozares izdzīvošanas iespējām, vienlaikus apgrūtinot cilvēku ikdienu un vājinot epidemioloģisko drošību.

 

Covid-19 klātbūtne pieprasa tālredzīgu, uz ilgtermiņa risinājumiem orientētu rīcību, kas palīdzētu pārvarēt pandēmijas radīto krīzi ar iespējami mazākiem zaudējumiem sabiedrībai kopumā. Cilvēku objektīvās vajadzības nepazūd arī krīzes brīžos. Krīzei ieilgstot, ir jāpieņem šie jaunie apstākļi un sabiedrībai, uzņēmumiem un valdībai tiem jāpielāgojas visatbilstošākajā veidā. Jaunie apstākļi nav par to, ka cilvēki būtu jāsadzen “alās”, bet gan par to, cik gudri mēs spēsim sadzīvot ar vīrusa klātbūtni.

 

Uzņēmumiem, kas var nodrošināt epidemioloģiskās drošības pasākumu izpildi, ir tiesības strādāt un būt veseliem visās nozīmēs.