Rīgā, 2024. gada 26. janvārī

Lai sodītu DEPO ar 3,7 milj. EUR, Konkurences padomei un tiesai pierādījumi ir lieki

Andris Kozlovskis

SIA DEPO DIY valdes priekšsēdētājs

Upuris tiek padarīts par vainīgo

Diemžēl arī tiesas turpina iet pa Konkurences padomes (KP) iemīto taku un turpina vērsties pret to uzņēmumu, kas nepakļāvās kartelim, pret kuru šis kartelis bija vērsts.

2024. gada 25. janvārī esam saņēmuši Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta spriedumu, saskaņā ar kuru DEPO piemērotais naudas sods 3,7 milj. EUR apmērā stājas spēkā. Mēs, DEPO, esam ļoti vīlušies, ka pēc 7 gadiem, kuru laikā tiesas pārbaudīja KP lēmuma* tiesiskumu, tā arī nav izdevies nonākt pie objektīva un taisnīga rezultāta pēc būtības. DEPO ieskatā tiesvedības ietvaros nav vērtēti uzņēmuma iesniegtie nepārprotamie pierādījumi, ka mēs nebijām un nevarējām būt aizliegtas vienošanās starp būvmateriālu ražotājiem un tirgotājiem par ilgstošu būvmateriālu cenu noteikšanu veikalu plauktos dalībnieks.
 
Pēc iepazīšanās ar saņemto spriedumu DEPO rodas pārliecība, ka tiesu sistēmas darbībā un tieši konkurences tiesību piemērošanā ir nepieciešami būtiski uzlabojumi, jo šobrīd tas tiek darīts akli un jau pēc noklusējuma uzskatot katru uzņēmēju par pārkāpēju un noziedznieku. Tiesas, acīmredzot, ir pārliecinātas savās zināšanās par konkurences tiesībām tādā mērā, ka šos noteikumus var piemērot bez jebkādām konsultācijām ar Eiropas Savienības Tiesu, tas ir, neuzdodot prejudiciālos jautājumus (jautājums par Eiropas Savienības tiesību normu pareizu un atbilstošu interpretāciju, bez kura iepriekšējas atrisināšanas nav iespējams tiesā izspriest attiecīgu lietu), kad tas ir acīmredzami jādara. Turklāt šajā gadījumā tiesas sprieduma pamatojumā tiek izmantota tiesību normu interpretācija, kas attīstījusies vairākus gadus pēc lietā iztirzātajiem notikumiem un ko šobrīd joprojām turpina attīstīt un skaidrot Eiropas Komisija

Rodas retorisks jautājums, vai var un drīkst samierināties ar to, ka taisnīgums nav uzvarējis?

Absurdums šajā KP lietā slēpjas tajā, ka uzņēmums tiek apsūdzēts kā karteļa galvenais organizators, neskatoties uz lietā esošajiem pierādījumiem par to, ka DEPO aktīvi pretojās un ignorēja KNAUF prasības ievērot viņu diktētās cenas. Papildus tam DEPO tiek apsūdzēts par vienošanos ar citiem tirgus dalībniekiem, ka DEPO veikalos KNAUF produkcija tiks tirgota par zemākām cenām kā citos veikalos. Šādu pierādījumu lietā nav un arī nemaz nevarēja būt. Lietā netika ņemts vērā, ka šis notiek laikā, kad lielākā daļa tirgotāju un piegādātāju, tai skaitā KNAUF un šajā lietā minētie tirgotāji, bija apvienojušies un izdarīja spiedienu uz citiem tirgotājiem un piegādātājiem, lai tie nestrādātu ar DEPO. Jo vairāk, tas viss notiek laikā, kad DEPO kā jauns uzņēmums uzsāka savu darbību Latvijā. Par šo aspektu KP tika informēta lietas izskatīšanas laikā.

 
KP apgalvojumi nav loģiski. Tieši pretēji. Tie ir savstarpēji pretrunīgi un ekonomiski nepamatoti. Pārsteidzoši, ka tiesa atbalsta šo KP pieeju, neuzskatot par nepieciešamu vērtēt informācijas savstarpējo pretrunīgumu. Tādējādi tiesa paļaujas uz KP sniegto DEPO rīcības interpretāciju, pat necenšoties to neatkarīgi un kritiski pārbaudīt vai vismaz pēc būtības iedziļināties arī DEPO detalizētajos skaidrojumos. Kā ir iespējams konstatēt aizliegtas darbības tirgus dalībnieku starpā, ja konkrēto produktu cenas tirgū ir mainījušās atbilstoši ekonomiskajai situācijai, tirgus apstākļiem un turklāt vēl samazinājušās, un DEPO tirgus daļa pieaugusi, pateicoties zemo cenu politikai? Būvmateriālu ražotāji regulāri izteica un izsaka pretenzijas par to, ka DEPO veikalos viņu produkcijai ir zemāka pārdošanas cena kā citu tirgotāju veikalos. Tai pat laikā būvmateriālu ražotāja KNAUF dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana un ietekme uz mazumtirgotājiem netika ņemta vērā.
 
Konkrētā lieta vēlreiz apliecina formālismu un izpratnes trūkumu par ekonomiskām sakarībām, ko var novērot konkurences tiesību piemērošanā jau vismaz 20 gadus, un nepārprotamo vajadzību pēc būtiskiem uzlabojumiem konkurences tiesību piemērošanā, un tādēļ DEPO ir nolēmis vērsties Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorātā ar lūgumu vērtēt Latvijas Republikā notiekošo konkurences tiesību piemērošanu, jeb, precīzāk, nepiemērošanu.

Vai pietiks ar 3,7 miljoniem, ja nepietiek ar 475 miljoniem?

Vienmēr esam iestājušies par godīgu konkurenci, caurskatāmu un attīstību veicinošu uzņēmējdarbības vidi Latvijā. Mēs, protams, respektēsim galīgo tiesas nolēmumu un, mūsuprāt, nepamatoti piemēroto sodu samaksāsim. Taču turpināt attīstīt uzņēmumu un motivēt sevi aktīvi strādāt, un maksāt nodokļus šai valstij ir vieglāk, ja šo sodu uztveram kā “Ziedojumu” valstij. “Ziedojumu”, kuru, kā mēs ceram, valstsvīri** ieguldīs Konkurences padomes un administratīvo tiesu kompetenču paaugstināšanai, lai šīs iestādes galvenokārt strādātu sabiedrības un valsts ekonomikas izaugsmes interesēs, nevis tikai valsts kases ieņēmumu plāna izpildei. Reformas ir acīmredzami nepieciešamas, tādēļ sagaidām, ka šī mūsu naudas summa kalpos par vajadzīgo stimulu sistēmas uzlabošanai, lai nepamatoti un netaisnīgi sodi nekļūtu par ikdienu.

 
Ne mazāk svarīgi uzsvērt, ka lietas izmeklēšanas laikā DEPO tika piedāvāts noslēgt vienošanos ar KP par vainas atzīšanu un naudas soda 800 000 EUR samaksu. Mēs nevarējām piekrist un atzīties tajā, ko neesam darījuši, tādēļ noraidījām KP piedāvājumu. Mūsu gadījumā šis nebija jautājums par naudu, bet gan jautājums par tiesiskumu un DEPO reputāciju. Rezultātā KP nolēma mūs sodīt ar 3,7 milj. EUR sodu.
 
DEPO nosoda jebkādu nelikumīgu prakšu īstenošanu. Esam vairākkārtīgi proaktīvi informējuši KP par līdzīgiem gadījumiem no piegādātāju un citu tirgus dalībnieku puses. Tā vietā, lai KP ņemtu vērā ziņojumus un veiktu attiecīgās darbības, tā prasīja DEPO veikt darbu viņu vietā, t.i., vākt pierādījumus.
 
SIA “DEPO DIY” ir Latvijā reģistrēts 100% Latvijas kapitāla uzņēmums, kas dibināts 2004. gadā. Uzņēmums pārvalda DEPO veikalu tīklu Baltijas valstīs, tostarp Latvijā pašlaik darbojas 9, Lietuvā – 6, bet Igaunijā – 1 veikals. Uzņēmums 2023. gadā nodokļos Latvijā samaksāja 53 milj. EUR un ir lielākais nodokļu maksātājs starp privātajiem uzņēmumiem ar 100% vietējo kapitālu. Latvijā 19 gadu laikā DEPO nodokļos ir samaksājis 475 milj. EUR.
 
Papildus informācija par lietu hronoloģiskā secībā:
DEPO pret Konkurences padomi, 05.10.2017
DEPO pārsūdz Konkurences padomes lēmumu, 27.11.2017
Konkurences padomes rīcību atzīst par prettiesisku, 05.12.2017
DEPO noraida Konkurences padomes pārmetumus, 02.12.2019
Tiesa atceļ Konkurences padomes lēmumu, 26.11.2020

* Konkurences padome (KP) vērtēja būvmateriālu ražotāju SIA “Knauf” un SIA “Norgips”, kā arī četru lielāko būvmateriālu mazumtirgotāju – SIA “DEPO DIY”, “AS Kesko Senukai Latvia”, SIA “Tirdzniecības nams “Kurši”” un SIA “Krūza” it kā pastāvējušo vienošanos, kuras ietvaros ilgstoši esot veikta ražotāju Knauf/Norgips piedāvāto preču minimālā tālākpārdošanas cenu līmeņa noteikšana un fiksēšana. KP uzskatīja, ka konkurences tiesību pārkāpums ir izpaudies divās dimensijās: vertikālu ierobežojumu formā starp Knauf/Norgips un mazumtirgotājiem, kā arī karteļa formā, mazumtirgotājiem, apmainoties ar informāciju un tālab it kā panākot kopīgu izpratni un īstenojot saskaņotu rīcību, izmantojot ražotāju Knauf kā vertikālu elementu, kas KP ieskatā pildīja starpnieka funkciju attiecībā uz ziņošanu par citu mazumtirgotāju atkāpšanos no ieteiktajām preču tālākpārdošanas cenām. Ar 2024. gada 25. janvāra spriedumu Latvijas Republikas Senāts ir atstājis negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2020. gada 3. aprīļa spriedumu, ar kuru noraidīja SIA “DEPO DIY” pieteikumu par KP 2017. gada 31. augusta lēmuma atcelšanu.
** Persona, kas ieņem amatu augstākajās valsts varas un pārvaldes iestādēs. (Avots: tezaurs.lv)