Rīgā, 2024. gada 21. oktobrī

Senāts atzīst DEPO nevainīgumu
procesuālā pārkāpuma lietā

2024. gada 18. oktobrī Senāts pasludināja nolēmumu lietā, kurā Konkurences padome (KP) pārsūdzēja Administratīvās apgabaltiesas 2020. gada 24. novembrī pieņemto spriedumu, ar kuru tika atcelts KP lēmums par naudas soda uzlikšanu DEPO 701 811 eiro apmērā par to, ka DEPO it kā nav izpildījis likumā noteikto informācijas sniegšanas pienākumu.
 
Senāts atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2020. gada 24. novembrī pieņemto spriedumu, ar kuru tika atcelts KP lēmums par naudas soda uzlikšanu DEPO, atzīstot, ka DEPO ir pilnīgi izpildījis no Konkurences likuma un Administratīvā procesa likuma izrietošo pienākumu sadarboties ar KP.
 
Esam gandarīti par Senāta spriedumu, jo tas dod mums, DEPO, nelielu cerību un ticību Latvijas valstij un tiesu sistēmai. Šis tiesas nolēmums arī apliecina, ka DEPO ir sadarbojies ar KP un godprātīgi sniedzis atbildes uz tās uzdotajiem jautājumiem izmeklēšanas procesā. Tai pašā laikā Senāts ar šo lēmumu skaidri norāda, ka KP ir jāpaaugstina savu darbinieku profesionalitāte un jāveic pienācīgs sagatavošanās darbs pirms aicināt uzņēmumu pārstāvjus uz paskaidrojumu sniegšanu izmeklēšanas ietvaros. KP apsūdzība pati par sevi bija absurda un klajā pretrunā ar personas tiesību uz taisnīgu tiesu pamatprincipiem, tostarp tiesībām tiesas procesā liecināt par lietā svarīgiem apstākļiem, ko aizsargā Latvijas Republikas Satversmes 92. pants.
 
Šī vairākus gadus ilgusī tiesvedība ir spilgts piemērs birokrātijas rīcībai tiesvedības procesos, kur tiek izšķiesti valsts resursi dažādu neefektīvu tiesvedību procesu uzturēšanai – ja tiesu vara ir nolēmusi, ka taisnība ir privātajam sektoram, nevis valsts pārvaldei, turklāt norādot uz konkrētiem juridiskiem defektiem iestādes darbā, tad valsts pārvaldei nevajadzētu tērēt resursus pārsūdzībām, kurās tā jau ir saņēmusi negatīvus nolēmumus. Šādi rodas situācijas, kad valsts (izpildvaras personā) pārsūdz valsts (tiesu varas personā) lēmumus un nejēdzīgi pārslogo tiesas resursus. Tā vietā šos iztērētos līdzekļus vajadzētu novirzīt valstij svarīgākām jomām – aizsardzībai, veselībai, izglītībai, sociālā budžeta vajadzībām. Ceram, ka atbildīgās amatpersonas no šādām situācijām izdarīs vajadzīgos secinājumus tiesiskuma, kā arī labas un efektīvas pārvaldības stiprināšanai valstī.
 
Aicinām Valsts Kontroli izvērtēt valsts pārvaldes tēriņus uz tiesu lēmumu nepamatotām pārsūdzībām.
 
Plašāk par Administratīvās tiesas 2020. gada 24. novembra spriedumu var lasīt šeit: