Rīgā, 2021.gada 4. februārī

 

 

DEPO par drošu tirdzniecību un godīgu konkurenci

 

 

Andris Kozlovskis, SIA “DEPO DIY” valdes priekšsēdētājs

 

SIA “DEPO DIY” (DEPO) nevar atbalstīt Ekonomikas ministrijas valdībai iesniegtos priekšlikumus grozījumiem regulējumā attiecībā uz tirdzniecību šādu galveno iemeslu dēļ:

  • tie rada konkurences kropļojumu;
  • ir izkropļota arī tirdzniecības nozares izstrādātā “Drošas tirdzniecības koncepcija” – atsevišķas no veiktajām izmaiņām nav skaidras, samērīgas vai nav izvērtētas kompleksi ar pārējām koncepcijā ietvertajām prasībām;
  • valdība nav viesusi skaidrību, izpildoties kādiem nosacījumiem, tiktu atcelti ierobežojumi (preču saraksts un ekskluzīvas tiesības atsevišķiem tirgotājiem).

 

Vēršam uzmanību, ka tirdzniecības nozare darbojas ierobežotos apstākļos jau kopš 2020.gada 6.novembra. Neeksistē pamatoti dati un analīze par saslimstības rādītājiem un izmaiņām tieši tirdzniecības vietās atkarībā no ierobežojumiem, un tas rada šaubas par šobrīd spēkā esošo ierobežojumu samērīgumu un nepieciešamību konkrētā mērķa, tas ir, COVID-19 izplatības ierobežošanas, sasniegšanai.

 

Taču, izprotot kopējās epidemioloģiskās situācijas nopietnību un atsaucoties Operatīvās vadības grupas* un Ekonomikas ministrijas aicinājumam, DEPO aktīvi piedalījās “Drošas tirdzniecības koncepcijas” izstrādē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības koordinētā procesā, sniedzot pieredzē balstītus priekšlikumus. Iesaistīta bija arī Latvijas Darba devēju konfederācija, tirdzniecības nozares asociācijas, kā arī tirdzniecības nozares uzņēmumi.

 

“Drošas tirdzniecības koncepcija” ir balstīta uz godīgas konkurences pamatprincipiem, lai vienlaikus nepieļautu Covid-19 izplatību, tomēr ļautu izdzīvot arī Latvijas lielākajai – tirdzniecības nozarei un attiecīgi nesagrautu valsts ekonomiku.

 

Koncepcijas mērķi ir:

  • būtiski palielināt epidemioloģiskās prasības tirdzniecības vietās un atbildību par to neievērošanu,
  • apmierināt sabiedrības aizturētās un būtiskās vajadzības, ļaujot strādāt visiem veikaliem pašreizējos epidemioloģiskajos apstākļos.

 

Realizējot koncepciju:

  • tiek izslēgtas pulcēšanās iespējas tirdzniecības vietās;
  • ļauj sabiedrībai drošos apstākļos iepirkties, risinot savas vajadzības, kas nebūt nebeidzas ar pienu, maizi un tualetes papīru;
  • tiek izkliedēti pircēji, novēršot cilvēku vienlaicīgu koncentrāciju šobrīd jau atvērtajos veikalos;
  • piedāvātie ierobežojumi ir daudzreiz stingrāki par šobrīd noteiktajiem un ir stingrāki nekā jebkurā citā Eiropas Savienības valstī;
  • tirgotāji ir gatavi uzņemties atbildību, saņemot bargu sodu par pārkāpumiem;
  • varētu atsākt darboties visi tirdzniecības nozares dalībnieki, kuri ir gatavi ievērot pastiprinātās prasības, nediskriminējot uzņēmumus atkarībā no preču sortimenta vai veikalu veida;
  • kontrolējošām iestādēm ir saprotami un viegli kontrolējami ierobežojumi (vienkāršoti aprēķini; izstrādāta vienota pārbaudes lapa; noteikta atbildīgā persona par epidemioloģisko drošību tirdzniecības vietā).

 

Vēlamies uzsvērt, ka tirdzniecības nozares mērķis nebūt nav ierobežojumu atcelšana vai atvieglošana. Gluži pretēji, jau šobrīd mēs daudzējādā ziņā rīkojamies atbildīgāk, nekā valsts to prasa. Tas, ko mēs vēlamies panākt, lai visi tirdzniecības nozares dalībnieki, kas grib un spēj nodrošināt augstākas epidemioloģiskās drošības prasības tirdzniecības vietās, drīkst strādāt ar vienlīdzīgiem noteikumiem.

 

Mēs uzskatām, ka šobrīd, februāra sākumā, būtu bijis īpaši piemērots laiks atvērt visus veikalus ar vismazākajiem riskiem, attiecībā uz epidemioloģisko drošību valstī, jo:

  • februāra pirmā puse ir gada zemākais aktivitātes periods tirdzniecībā ar zemāko klientu skaitu veikalos;
  • lai gan tirgotāji jau tagad ir stipri novājināti, tie tomēr vēl ir gatavi finansēt izmaksas papildus epidemioloģisko drošības prasību nodrošināšanai;
  • tā kā ļoti lielai daļai uzņēmumu nav atrisināts pietiekams atbalsta apjoms, tad tikai ļaujot tiem darboties, uzņēmēji var atrisināt uzņēmuma dzīvotspējas nodrošināšanu, neapgrūtinot valsts budžetu.

 

Saprotot valdības bažas, ka, atverot līdz šim ierobežotos veikalus, pirmajās dienās var veidoties pircēju “pīķi”, “Drošas tirdzniecības koncepcijā” DEPO valdībai piedāvāja iekļaut:

  • veikalu atvēršanas 1.nedēļā noteikt augstāku tirdzniecības platību uz 1 pircēju, piemēram, 35 m2 uz 1 pircēju, bet no 2.nedēļas 25 m2 uz 1 pircēju;
  • balstoties uz mūsu ilggadējo pieredzi, veikalus atvērt darba nedēļas pirmajā pusē (pirmdiena-trešdiena);
  • aicināt atvērtās tirdzniecības vietas pirmās divas nedēļas neorganizēt reklāmas akcijas, kuras aicina nekavējoties doties uz veikaliem.

 

Mūsu ieskatā visu tirdzniecības vietu atvēršana un vienādu epidemioloģiskās drošības prasību noteikšana ļautu izvairīties no jebkādiem pārmetumiem par ierobežojumu diskriminējošo raksturu, kas šobrīd ir pietiekami būtiski, acīmredzami un izteikti arī no sabiedrības puses. Proti:

  • nepastāvētu riski, ka kādu tirdzniecības segmentu pārstāvji varētu uzskatīt, ka dažādu apsvērumu dēļ tieši šim segmentam darbība aizliegta savukārt citi tirdzniecības segmenti tikmēr turpina darboties, pārņemot daļu no slēgto vai ierobežoto uzņēmumu lojālajiem klientiem;
  • vienādu, stingru epidemioloģisko drošības prasību noteikšana visai tirdzniecības nozarei izpildītu tiesību aktos noteiktās samērīguma, pamatotības un nepieciešamības prasības;
  • pastāvot inficēšanās riskiem ar COVID-19, tirdzniecības vietās nepieciešams noteikt prasības, lai mazinātu cilvēku inficēšanās risku.

 

Uzskatām, ja spēkā stāsies priekšlikumi grozījumiem Ministru kabineta 2020.gada 6.novembra rīkojumā Nr. 655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, paredzot, ka tiesības tirgot pilna sortimenta preces ir tikai atsevišķu veidu tirdzniecības vietām, tad mūsu ieskatā tiks pārkāpts likums “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”. Likuma 19. panta otrā daļa paredz, ka ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā pieņemtajiem pārvaldes lēmumiem, kas nosaka ierobežojumus un papildu pienākumus, jābūt ar leģitīmu mērķi, samērīgiem, nediskriminējošiem, pamatotiem un nepieciešamiem katrā konkrētajā valsts apdraudējuma gadījumā. Likuma 19. panta trešā daļa arī paredz, ka ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa nodrošināšanas pasākumi veicami tikai tādā apjomā, kāds nepieciešams situācijas normalizēšanai.

 

*https://www.mk.gov.lv/lv/jaunums/karina-uzdevuma-izveidota-starpinstituciju-koordinacijas-vadibas-grupa